C hepatīts

Par vīrusu hepatītiem dēvē  infekciju slimību grupu, kuras izraisa vairāki atšķirīgi vīrusi, kas galvenokārt rada bojājumu aknās.

C hepatīta vīruss (HCV) ir atklāts samērā nesen – 1989. gadā, un tas izraisa C hepatītu. Būtiski atzīmēt, ka HCV piemīt strukturāla daudzveidība, – blakus stabilajām genoma struktūrām, kas nosaka genotipus un subtipus, ir stipri mainīgas struktūras. Ir zināmi seši HCV filoģenētiski tipi, vismaz vienpadsmit genotipi, kā arī desmitiem subtipu jeb apakštipu. Tas nozīmē, ka vīruss ir ļoti mainīgs.

Akūta slimības forma bieži norit bez sūdzībām, taču vīruss, nemitīgi vairojoties, iznīcina aknu struktūru. Ja slimība netiek ārstēta, tā var pāriet hroniskā formā. HCV ir viens no galvenajiem hronisku aknu slimību izraisītājiem visā pasaulē. Ilgstoši nepamanīts, tas var radīt neatgriezeniskus bojājumus. Tiek uzskatīts, ka neārstējoties apmēram ¼ hroniska C hepatīta pacientu 10–20 gadu laikā var attīstīties aknu ciroze, kā arī aknu vēzis.

C hepatīta vīruss ir īpašs dēļ tā mainīgās struktūras, kas sarežģī C hepatīta ārstēšanu un  pretvīrusa vakcīnas radīšanu.